skats no Priekuļiem

Par kaut ko tādu ne domājām, ne gaidījām. Ryanair pēkšņi izdomājis pārcelt / atcelt lidojumus, un tieši mūsējos.

Saplānots viss bija ideāli - 4dienas vakarā uz Milānu - Bergamo, 5dien agri no rīta tālāk uz Porto. Šovakar saņemtie e-pasti vēsta: tagad jūs uz Milānu izlidojat jau 4dien no rīta, bet no Milānas uz Porto - sestdien priekšpusdienā. Lieki būs paskaidrot, ka šis variants mums neder ne tikai tāpēc, ka tad būtu vajadzīga viesnīca Milānā 2 naktīm, bet vēl jo vairāk tāpēc, ka… sestdien 15:00 mums jau jābūt draugu kāzās kaut kur 40 km aiz Porto!

Ryanair devīgi piedāvā divus variantus - Travel Credit vai Refund. Palasot par Travel Credit, skaidrs, ka tas mums neder, jo ar to var rezervēt vien mistiskus lidojumus tikai pa telefonu. Refund noteikumi arī drastiski - pieteikumu izskata 30 darba dienu laikā… Tā kā pasākums jau maija sākumā, ātri jāatrod risinājums. Skaidrs, ka meklējam citus lidojumus, bet ko darīt ar tizlo Ryanair? Varbūt kādam ir pieredze ar viņu Travel Credit vai Refund? Ko izvēlēties un vai tas reāli strādā???

Kā redzams pēc pēdējo dienu diskusijām Latvijas blogos, ne mūs vienīgos kaitina bezjēdzīgs, uzbāzīgs un agresīvs saturs. Šī satura piedāvātājus nesaitēsim - cik var spriest pēc nekur.lv savāktā - tajās saitēs tiešām nevajag iet un sev bojāt uztveri.

Gribējās tikai piebilst, ka līdzīga agresija un bezjēdzība lielos apjomos tiek uzspiesta lielākajā daļā MTV Latvija pašreklāmu - filmēto un animēto. Tie klipiņi ir tik derdzīgi, ka šķiet, skatoties stulbāks paliec. Nez, viņi pielāgojas auditorijai vai otrādi?

Klāt svētdienas vakars, kad neviļus gribas atskatīties uz padarīto nedēļas garumā. Starp daudziem citiem spilgtiem iespaidiem viens ir arī publiskas aprunāšanas / apspriešanas / aprakstīšanas vērts. Proti, vakar vakarā Cēsīs notika rajona koru Dziesmu svētku kopmēģinājums, kurā viesojās daļa šī gada svētku virsdiriģentu.

Tiem, kuri paši nav aktīvi dziedātāji / dejotāji, atgādināsim, ka svētki notiek reizi piecos gados (ārpus kārtas 2001.gadā notika Rīgai 800 veltītie svētki). Dalība svētkos zināmās aprindās tiek uzskatīta par amatierkolektīva nozīmīgāko mērķi. Jāatzīst - tiešām fantastiska sajūta pārņem gan svētku gājienā pa Rīgas ielām, gan lielkoncertos saviļņojošu skaņdarbu laikā. Tomēr tam ir arī otra puse.

Piecu gadu cikla sākumā tiek dibinātas komitejas un komisijas, kurās notiek strīdi un diskusijas par to, kas nākamajos svētkos darāms labāk. Otrajā sagatavošanās gadā ir panākta pirmā vienošanās par repertuāru, un tas tiek darīts zināms dalībniekiem (tiek nodrukātas grāmatiņas). It kā jau lieliski - visi var sākt gatavoties, lai taptu izcils priekšnesums. Šī gatavošanās ir obligāta visiem - ik gadu tiek rīkotas skates un kopmēģinājumi. Tas nozīmē, ka ik gadu periodā janvāris - aprīlis kolektīviem jāvelta laiks skates repertuāra apgūšanai. Lieki piebilst, ka šādā laikā katrā kolektīvā varētu tapt vismaz viena jauna koncertprogramma.

Tas īpaši kremt tādēļ, ka pēdējais gads pirms svētkiem parāda, cik maza nozīme ir iepriekšējiem gatavošanās gadiem. Pazīmes:

1. tā kā repertuārs ik gadu tiek apgūts periodiski, daļa no iemācītā nākamajā gadā jau aizmirsusies;
2. dalībnieku dažādais varēšanas līmenis liek virsdiriģentiem ik kopmēģinājumu sākt skaņdarbu apguvi gandrīz kā no jauna;
3. arī paši virsdiriģenti tikai pēdējā gadā nonāk pie fināla versijas savai skaņdarba interpretācijai;
4. kopmēģinājumos patērētais laiks un darbs (vidēji ap 4 stundām mēnesī, neskaitot kolektīvu regulāros mēģinājumus) svētku nedēļā tāpat tiks aizmirsts un norakstīts kā nevērtīgs, jo pašā svētku nedēļā dalībnieki vairākas dienas stundām ilgi karsīs saulē vai mirks lietū - kopmēģinājumos estrādē, kur atkal šis un tas tiks sākts gluži kā no sākuma.

Tas - no mūsu subjektīvā skatījuma par svētkiem. Atgriežoties mažorīgākās noskaņās - mēs ņemam no kopmēģinājumiem labāko un gatavojamies skatēm. Pagājušā gada pozīcijas Latvijas pirmajā desmitniekā jānotur un jāsasniedz vēl labāki rezultāti, tad radīsies arī gandarījums par šo ne tik vieglo darbu.

Aktuālo informāciju par svētkiem var atrast to mājaslapā. Toties šeit no 15.februāra būs pieejamas visu dziesmu balss partijas audio versijās. Lai arī tā nav oficiālo svētku rīkotāju iniciatīva, tā ir liels solis uz priekšu dziesmu svētku attīstībā. Nākamajiem svētkiem šādas partijas gaidām jau otrajā gadā!

Tad jau tiekamies svētkos!

Vakardien baudījām Remarka/Braslas “Trīs draugus” Valmieras teātrī. Fantastiski, tiešām. Lika pārdomāt vērtības un justies laimīgiem.

Jā, mēs tomēr esam klasiskā teātra cienītāji. Mums nav argumentu par labu izrādēm, kurās cilvēku pārdzīvojumus vai dzīves jēgu vispār mēģina izteikt ar necenzētu leksiku un atkailinātām ainām.

Par šo izteikties mūs pamudināja Ms Marii, kas raksta par jauno valmiera.lv dizainu. Kā aktīvi Cēsu apkārtnes iedzīvotāji, mēs gribam regulāri uzzināt par jaunāko Cēsīs. Tā kā vietējā avīze ir stipri kaitinoša, labākais informācijas avots - internets.

Diemžēl www.cesis.lv (arī www.cesurajons.lv, bet par to citu reizi) nav tas ērtākais informācijas avots.

- Rss? Aizmirstiet! Bez komentāriem.

- Ziņas hronoloģiskā secībā? Aizmirstiet! Ziņas ir izkārtotas mistiskā svarīguma secībā. Ja gribi būt drošs, ka neesi neko palaidis garām, parullē vien uz leju. Iespējams, 7.01.08 ziņa būs kaut kur zem 11.12.07 ziņas.

- Dizains? Pirms pāris gadiem varbūt izskatījās labi, bet ne šobrīd.

- Kaitinoši mirgojošie baneri? Izķeksējam pārlūkā “Enable Adblock Plus” un šausmināmies. Ātri ķeksējam atpakaļ.

- Saturs? Ziņas ok, pārējā informācija visai dažādas kvalitātes.

Secinājumi un ieteikumi? Kaut kas būtu jāmaina. Vai domei jāizsludina konkurss? Būtībā to maināmo lietu nemaz nav tik daudz.

Ja caur Pilsētas dome/ Struktūra/ “Lai redzētu domes struktūru noklikšķinat šeit” labi papētām, domei ir trīs IT speciālisti un divi sabiedrisko attiecību speciālisti. Hmm, nelielas dizaina korekcijas (Cēsu logo un krāsas ir zināmas, atliek tikai pielabot izkārtojumu), satura kritiska izvērtēšana (izsijāšana un atjaunošana, ultramodernās “rss” iespējas ieviešana, un iegūstam lielisku pilsētas weblapu.

Kā tas notiks dzīvē?

P.s. Citātā kļūdas nav labotas.

Ja tā padomā, šodien jau trešā advente. Līdz pašiem Ziemassvētkiem palikusi vairs tikai nedēļa. Vai jūs esat gatavi svētkiem?

Mēs gatavojamies. Vakar piedalījāmies diezgan vērienīgā pasākumā. Cēsu sv.Jāņa baznīcā tikās rajona labākie kori. Klausītāji dzirdēja katra kora individuālo sniegumu, kā arī vērienīgu R.Dubras Ziemassvētku kantāti. Lai nu paliek aiz priekškara visas šī priekšnesuma gatavošanas nianses, gribu tikai bilst, ka ikviena kopdziedāšana ir daļa no dziesmusvētku fenomena. Lielajā masā tavam individuālajam sniegumam ir diezgan maza nozīme, galvenais ir kopējais skanējums. Šajā gadījumā bija jāpanāk svinīgums un majestātiskums (kā arī neliels kontrastiņš lēnajā piano daļā). Diriģentam izdevās.

Nākamnedēļ turpinām. Līdz svētdienai, kad būs lielais finišs ķekatu koncerta veidolā, vēl daudz darāmā. Ne tikai dziesmas no galvas jāiemācās (vai esat redzējuši ķekatnieku ar kora mapi rokās?), bet vēl arī skatītāji jāsaaicina - šodien taps ielūgumi, preses relīze un mazi īpaši reklāmas nieciņi, kurus šur tur Cēsīs varēs atrast.

Nu, ko, par progresu ziņosim! Un kā jums ar pirmssvētku / svētku darbiem? Ja nākamsvētdien ap pieciem viss jau padarīts, gaidām arī jūs Cēsu kultūras centrā.

Vai kādam nevajag kaķi? Mazu, rudu kaķi, mēs viņu saucam par Rižiku. Nē, tas nav mūsu kaķis. Kaķis pieder mūsu kaimiņienei no blakus dzīvokļa. Kaut viņai labāk nekad nebūtu ienākusi prātā doma par kaķi!

Šis kaķis ir visbēdīgākais kaķis pasaulē, ko mums nācies sastapt. Viņa skatiens izsaka to dziļo nelaimi saimnieces izskatā, kas viņu piemeklējusi. Šī nelaime viņu dienām nebaro un atstāj pagalmā. Jau pāris mēnešus viņš cītīgi mūs sagaida pie dzīvokļa durvīm un neiet prom, kamēr nav ticis pabarots un apmīļots. Diemžēl mūsu vienreiz dienā pasniegtā sausā maltīte viņam nespēj uzaudzēt necik miesas starp kauliem un spalvu.

Trakākais sākās pagājušajā nedēļā - kaķa pēkšņi pie durvīm vairs nebija. Nebija arī pagalmā, neatsaucās uz tik pazīstamo atslēgu pažvadzināšanu. Kaimiņienes logi tumši.

Šovakar viņš ir atpakaļ. Ticis ārā. Kad iebraucām pagalmā, dzēra ūdeni no peļķes. Ienāca iekšā un ēda, ēda, ēda… Tagad tup man klēpī, glaužas, murrā… Mēs jau gribētu, bet pie mums viņš nevar palikt - piecu minūšu laikā manas rokas ir sarkanos izsitumos, jūtu arī jau šķavas tuvojamies.

Mēs turpināsim viņu barot. Bet, ja jums vajag rudu kaķi, ziņojiet.

Ir jau pierasts pie domas, ka vakaros mūsu rosībai fonā neizbēgami ir televizors. Tas īsti neietilpst manā ideālajā pasaules modelī, bet kompromisiem ir jābūt. Tā nu gadās arī izvērtēt to, ko tad vietējās televīzijas mums spēj piedāvāt. Jāsaka - neko daudz. Laiks no pusseptiņiem līdz Panorāmai pārsvarā aizpildīts ar neko neizsakošiem seriāliem vai sadzīves “ziņu” pārraidēm.

Tomēr jau kādu laiku ir izkristalizējies arī kaut kas labs, kas liek pacelt galvu un pievērsties ekrānam. Tas ir raidījums “100 g kultūras” LTV. Interesantas, saturīgas sarunas, aktualitātes kultūras dzīvē. Iesaku.

Diemžēl izrādās, ka šo raidījumu var noskatīties tikai tad, kad to rāda. Visu LTV arhīvu internetā mums (ne) piedāvā Latvijas televīzija sadarbībā ar Apollo. Satura aplūkošana ir par maksu, konkrēti šajā gadījumā tie ir 35 santīmi par iespēju 48 stundu laikā pēc aktivizācijas skatīties vienu izvēlēto raidījumu. Nav jau pārlieku liela summa, bet ne summas apmērā tā sāpe.

Jautājums ir par to, kā iegūtas šīs unikālās tiesības izplatīt LTV radīto saturu. Par ko mēs maksājam? Par to, ka Apollo uztur servisu? Tas šajā arhīva lapā nav atrunāts. Vai tad sabiedriskās televīzijas radītajam saturam nebūtu jābūt pieejamam bez maksas? Labojiet, ja kļūdos.

Ar šo ierakstu mēs oficiāli pārejam pie latviešu valodā vispārpieņemtā rakstības stila, tas ir, turpmāk visi teikumi tiks sākti ar lielo burtu. Šīs izmaiņas tiek veiktas gan aiz pietātes pret mūsu daudz cietušo valodu, gan arī aiz cieņas pret mūsu lasītāju.

Savukārt tas, ko man šodien gribētos reklamēt, ir svētku sajūta. Kā to iegūt?

1. Decembra laikā iemācies (atsauc atmiņā) kādu Ziemassvētku dziesmu.
2. Cep pīrāgus un piparkūkas.
3. Izlasi kādu Ziemassvētku pasaku.
4. Ej pastaigās pa sniegoto mežu (pilsētniekiem derēs arī parks).
5. Dāvini prieku, nevis mantu.

Svarīgākā ziņa ir tā, ka mēs varam palīdzēt radīt svētku sajūtu. Cēsu Pils koris 23.decembrī ap pusdienlaiku ies ķekatās, rādot, ko izpētījuši par latviešu svētku tradīcijām. Neviens no tā materiāli neko neiegūst. Iegūst tikai prieku.

P.S. Ja nu gluži negribas braukt uz Cēsīm, dodieties uz šo vai šo.

vietējais radio tikko pārraidīja vienu no drausmīgajām reklāmām, kas mudina aizņemties, lai iegādātos Ziemassvētku dāvanas. prātam neaptverami, bet laikam jau ir cilvēki, kas tieši tā arī dara.

jācer, ka viņi apzinās, kādi ikmēneša maksājumi viņus sagaida pēc Ziemassvētkiem un ko šie maksājumi nozīmēs ģimenes budžetam. labi vēl, ja patēriņa aizdevums tiek paņemts uz gadu, bet ja nu uz trijiem? trīs gadus maksāt par viena gada dāvanām? uhh, apdomājieties! īstermiņa aizņemšanās turklāt ir nedraudzīga ne tikai mūsu personīgajām finansēm. tā tieši negatīvi ietekmē arī valsts ekonomikai tik sāpīgo inflācijas rādītāju.

jā, cenas aug, to mēs visi izjūtam. lai šo kāpumu pazeminātu, mums visiem būtu tam jāpretojas. šajā gadījumā ar pretošanos es saprotu savas attieksmes sakārtošanu. (*) pirms pirkuma izdarīšanas lieku reizi sev pārjautāt, vai pirkums ir neatliekams un nepieciešams. (*) veikalā salīdzināt līdzvērtīgu preču cenas un izvēlēties lētāko variantu, akcijas preci. (*) nepirkt, to, ko šodien vēl nevajag, tikai aiz bailēm, ka rīt būs dārgāk.

vēl viens liels tautas maldinātājs šobrīd ir veho un kantoris. kā var apgalvot, ka inflāciju samazinās lētāka citrōnauto iegāde? ja nu vienīgi par atlaides summu ir plānots samazināt algas šī kantora darbiniekiem - t.i. viņi mazāk naudas izlietos patēriņam. lētāki autiņi nozīmē tikai to, ka to pircējiem paliks vairāk maciņā (kas gan arī ir nosacīti, jo konkrētā marka nav nekāds luksusauto, ko pērk skaidrā naudā. to pirks līzingā - vienkārši aizņemsies mazāk).

ar šo novēlu visiem īsto līdzsvaru svētku dāvanu bumā. šovakar izejiet ārā pastaigāt pa sniegu. man aiz loga balts.

p.s. vēl viens aspekts - ko zemapziņā no šādām reklāmām mācās bērni? patērētāju kultūru, ne jau atbildīgu savu finanšu plānošanu. un ja ne citādi, tad ar dīkšanu, viņi iedīks šo patērētāju kultūru arī savu vecāku galvās.