Sabiedrisks?

Ir jau pierasts pie domas, ka vakaros mūsu rosībai fonā neizbēgami ir televizors. Tas īsti neietilpst manā ideālajā pasaules modelī, bet kompromisiem ir jābūt. Tā nu gadās arī izvērtēt to, ko tad vietējās televīzijas mums spēj piedāvāt. Jāsaka – neko daudz. Laiks no pusseptiņiem līdz Panorāmai pārsvarā aizpildīts ar neko neizsakošiem seriāliem vai sadzīves “ziņu” pārraidēm.

Tomēr jau kādu laiku ir izkristalizējies arī kaut kas labs, kas liek pacelt galvu un pievērsties ekrānam. Tas ir raidījums “100 g kultūras” LTV. Interesantas, saturīgas sarunas, aktualitātes kultūras dzīvē. Iesaku.

Diemžēl izrādās, ka šo raidījumu var noskatīties tikai tad, kad to rāda. Visu LTV arhīvu internetā mums (ne) piedāvā Latvijas televīzija sadarbībā ar Apollo. Satura aplūkošana ir par maksu, konkrēti šajā gadījumā tie ir 35 santīmi par iespēju 48 stundu laikā pēc aktivizācijas skatīties vienu izvēlēto raidījumu. Nav jau pārlieku liela summa, bet ne summas apmērā tā sāpe.

Jautājums ir par to, kā iegūtas šīs unikālās tiesības izplatīt LTV radīto saturu. Par ko mēs maksājam? Par to, ka Apollo uztur servisu? Tas šajā arhīva lapā nav atrunāts. Vai tad sabiedriskās televīzijas radītajam saturam nebūtu jābūt pieejamam bez maksas? Labojiet, ja kļūdos.